Aosīts, kopš 1993
ES ekonomikas un finanšu ministru sanāksme koncentrējas uz ekonomikas atveseļošanu
9. ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri tikās, lai apmainītos viedokļiem par ES valstu ekonomikas apstākļiem un ekonomikas pārvaldību pēc jaunās kroņa epidēmijas.
ES prezidējošās valsts Slovēnijas finanšu ministrs sacīja, ka ES centieniem veicināt ekonomikas atveseļošanos ir sava loma un tie ir sasnieguši pozitīvus rezultātus, reaģējot uz epidēmiju. Tagad ir pienācis laiks apsvērt ekonomikas pārvaldības jautājumus.
Sanāksmē tika pārrunāta ES ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšana. Šobrīd ir apstiprināti vairāku ES dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas plāni, lai ar aizdevumu un dotāciju palīdzību palīdzētu dalībvalstīm reaģēt uz epidēmiju un attīstīt zaļu un digitālu ekonomiku.
Sanāksmē tika pārrunāts arī nesenais energoresursu cenu kāpums un inflācija, kā arī apmainījās viedokļiem par Eiropas Komisijas pagājušajā mēnesī formulētajiem "instrumentu kastes" pasākumiem. Šīs "instrumentu kopas" mērķis ir veikt pasākumus, lai kompensētu enerģijas cenu pieauguma tiešo ietekmi un uzlabotu spēju izturēt nākotnes satricinājumus.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Donbrovskis todien preses konferencē sacīja, ka energoresursu cenu kāpuma dēļ eirozonas inflācijas līmenis turpmākajos mēnešos turpinās pieaugt un 2022.gadā tas pakāpeniski samazināsies.
Jaunākā provizoriskā statistika, ko publiskojis Eurostat, liecina, ka tādu faktoru kā energoresursu cenu kāpuma un piegādes ķēdes sastrēgumu dēļ eirozonas inflācijas līmenis oktobrī sasniedza 4,1% gada griezumā, kas ir augstākais rādītājs 13 gadu laikā.