Aosīts, kopš 1993
Pat ņemot vērā jaunās vainaga pneimonijas epidēmijas ietekmi, Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās integrācijas temps nav apstājies. 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība (Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība, RCEP), iezīmējot pasaulē visvairāk apdzīvotās un ekonomiskās un tirdzniecības mēroga ziņā lielākās brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Neatkarīgi no tā, vai tā ir ekonomikas atveseļošanās vai iestāžu veidošana, Āzijas un Klusā okeāna reģions sniedz pasaulei jaunu impulsu. Pakāpeniski stājoties spēkā RCEP, tarifu barjeras un beztarifu barjeras reģionā tiks ievērojami samazinātas, un Āzijas ekonomikas, RCEP valstis un CPTPP valstis turpinās palielināt savu atkarību no Āzijas preču tirdzniecībā.
Turklāt "Ziņojumā" arī norādīts, ka finanšu integrācija ir svarīga Āzijas reģionālās integrācijas un ekonomikas un tirdzniecības integrācijas sastāvdaļa. Āzijas valstu ekonomiku finanšu integrācijas process palīdzēs visām ekonomikām sadarboties, lai risinātu starptautiskās problēmas un kopīgi uzturētu reģionālo un globālo finanšu stabilitāti. Ārvalstu investīciju pieauguma temps Āzijas ekonomikās 2020. gadā ir 18,40%, kas ir par 4% augstāks nekā 2019. gada pieauguma temps, norādot, ka Āzijas finanšu tirgus epidēmijas laikā saglabājas salīdzinoši pievilcīgs. Japāna ir vienīgā Āzijas ekonomika starp 10 labākajām ekonomikām pēc globālajiem portfeļieguldījumiem. Ķīna ir viena no lielākajām ekonomikām ar straujāko portfeļa pieaugumu (gan aizplūšanu, gan ieplūdi) pēdējos gados.
"Ziņojums" uzskata, ka kopumā Āzijas ekonomika 2022.gadā vēl būs atveseļošanās procesā, taču izaugsmes tempi var pietuvoties. Jaunās kroņa pneimonijas epidēmijas attīstība, ģeopolitiskā situācija pēc konflikta starp Krieviju un Ukrainu, monetārās politikas pielāgošanas ritms un intensitāte ASV un Eiropā, dažu valstu parādu problēmas, galveno primāro produktu piegāde un valdības maiņa dažās valstīs kļūs par galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs Āzijas ekonomikas izaugsmi.