Eiro zona pievienojas jaunai dalībvalstij Horvātijai, kas no nākamā gada pāries uz eiro

Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas ekonomikas komisārs Džentiloni un Horvātijas finanšu ministrs Maričs nesen Briselē, Beļģijā, parakstīja vienošanos, kas paredz, ka Horvātija pāries uz eiro 2023. gada 1. janvārī un valsts kļūs par 20. eirozona. Maričs sacīja, ka šī diena bija "svarīgs un vēsturisks brīdis" Horvātijai.

Pēc oficiālās kļūšanas par Eiropas Savienības dalībvalsti 2013. gada jūlijā Horvātija pauda vēlmi pievienoties eiro zonai. Pēdējo 10 gadu laikā Horvātija ir pielikusi lielas pūles, lai saglabātu stabilas cenas, valūtas kursus un ilgtermiņa procentu likmes, kā arī kontrolētu kopējo valsts parādu, lai atbilstu eirozonas standartiem. Šā gada jūnija sākumā Eiropas Komisija savā "2022.gada konverģences ziņojumā" norādīja, ka no novērtētajām valstīm Horvātija ir vienīgā kandidātvalsts, kas vienlaikus izpildīja visus kritērijus, un nosacījumi, lai valsts varētu ieviest eiro nogatavojies.

Horvātijas varas iestādes ir gatavas iespējamam iekšzemes cenu kāpumam, ko izraisīs eiro ieviešana. Pētot tādu valstu kā Malta, Slovēnija un Slovākija pieredzi, Horvātijas Centrālā banka atklāja, ka gada laikā pēc eiro ieviešanas preču cenas dažādās valstīs kopumā pieauga par 0,2 līdz 0,4 procentpunktiem, galvenokārt "noapaļošanas" dēļ. "Mainot valūtu. Saskaņā ar vienošanos Horvātijas nacionālā valūta kuna tiks konvertēta eiro pēc kursa 7,5345:1. Lai panāktu raitu pāreju pirms valūtas maiņas, no šī gada septembra veikali Horvātijā preču cenas vienlaikus atzīmēs kunās un eiro.

Kopumā pievienošanās eiro zonai dos labumu Horvātijas ekonomikai. Tirgus analītiķi uzskata, ka tūrisms ir viens no Horvātijas ekonomikas balstiem, un pāreja uz eiro sniegs lielākas ērtības starptautiskajiem tūristiem. Ne tikai tas, ka Horvātija iegūs stabilāku valūtas kursu un augstāku kredītreitingu. Kā norādīja Horvātijas Centrālās bankas vadītājs Vujičičs, valūtas riski pēc iespējas izzudīs, un investoriem Horvātija ekonomiskās krīzes apstākļos kļūs pievilcīgāka un drošāka. Vujičičs uzskata, ka pievienošanās eiro zonai valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem nesīs "konkrētu, tūlītēju un paliekošu labumu".

Eiro zonas paplašināšanās šobrīd vēlas parādīt "solidaritāti" un "spēku". Tādu faktoru ietekmē kā Krievijas un Ukrainas konflikts, Eiropas ekonomika atrodas smagā stāvoklī. Jau kādu laiku Eiropas parādu tirgus nestabilitāte ir pastiprinājusies, un inflācijas līmenis eirozonā turpinājis pieaugt. 12. jūlijā bija pat reta parādība, ka eiro kurss nokritās līdz dolāram, atspoguļojot tirgus lielās bažas par Eiropas ekonomikas perspektīvas nenoteiktību. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Dombrovskis uzskata, ka šādos grūtos laikos Horvātijas virzība pievienoties eiro zonai pierāda, ka eiro joprojām ir "pievilcīga, izturīga un veiksmīga globālā valūta" un nacionālais spēks Eiropā un vienotības simbols.

Kopš eiro oficiālās apgrozības 2002. gadā tas ir kļuvis par likumīgu maksāšanas līdzekli 19 valstīs. Bulgārijai 2020. gada jūlijā tika piešķirta piekļuve Eiropas valūtas maiņas kursa mehānismam jeb eirozonas uzgaidāmajai telpai vienlaikus ar Horvātiju. Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka augstās inflācijas un ES neatbilstošās tiesību sistēmas dēļ Bulgārija nav pilnībā izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, un var paiet laiks, lai pievienotos eiro zonai.